Arhitektūras pasaule šodien zaudē vienu no savām drosmīgākajām personībām. Frank Gehry, vizionārs arhitekts – kanādietis pēc izcelsmes, amerikānis pēc sirds – miris 2025. gada 5. decembrī Santa Monikā 96 gadu vecumā pēc īsas elpošanas ceļu slimības.
Ilgu laiku pazīstams kā Frenks Goldbergs, dzimis Toronto 1929. gadā, Gehry savu aicinājumu izkopis Kalifornijā pēc studijām Dienvidkalifornijas Universitātē. Sākumā viņa karjera bija pieticīga – sociālie dzīvokļi, tirdzniecības centri –, bet tā piedzīvoja dramatisku pagriezienu, kad viņš uzdrošinājās pārveidot savu bungalo par apdzīvojamu skulptūru. Šis drosmīgais solis iezīmēja sākumu subversīvam un atbrīvojošam darbam.
Leģendā ieguvis galvenokārt viņa monumentālie ēku darbi, skulpturāli būvniecības objekti. Kas varētu aizmirst Bilbao Guggenheima muzeju ar tā plūstošajām un gaisīgajām līnijām, kas izraisīja slaveno „Bilbao efektu”, pārveidojot pilsētu un iedvesmojot arhitektu paaudzes visā pasaulē? Vai Losandželosas Volta Disneja koncertzāli, metāla un līkumu templi, kas mirdz kā skulptūra Kalifornijas saulē. Neaizmirstot arī Luija Vuitona fondu Parīzē – pierādījumu tam, ka viņa drosme pārvarēja kontinentus.
Bet Gehry nav tikai iespaidīgas ēkas. Tas ir formāls un tehnisks pavērsiens: jau 1980.–1990. gados viņš izmantoja 3D programmatūras potenciālu, ievadot arhitektūru jaunā ērā, kurā līdz tam neiedomājamas formas varēja tikt izstrādātas... un uzceltas.
Pāri torņiem, muzejiem un koncertzālēm viņš patiesi ir pārdefinējis to, kas var būt ēka – dzīvs objekts, mākslas darbs, metāla un gaismas sapnis, kas atrodas pilsētas debesīs. Šodien viņš atstājis aiz sevis ne tikai darbus, bet arī veidu, kā domāt par telpu, materiālu un emocijām.
Šodien, lai gan Frenks Gehrijs vairs nav starp mums, viņa līkumi turpinās dejot gadsimtiem ilgi.
Šī lapa var saturēt ar mākslīgo intelektu palīdzētus elementus, vairāk informācijas šeit.
