Hôtel de Magny uzcēla Luija XIV arhitekts Pjērs Bulē (Pierre Bullet) laikā no 1696. līdz 1700. gadam, un tas atradās starp Karalisko ārstniecības augu dārzu un Saint-Victor abatiju. Savulaik tas piederēja Foucault de Magny, kura vārdu tas nesa, bet 1787. gadā nonāca grāfa Buffona rokās, kurš ļāva topošajam Jardin des Plantes kļūt par nozīmīgu zinātnes centru. Šisklasicisma arhitektūras šedevrs ir vecākā dārza ēka, kas redzama arī mūsdienās, un kopš 1993. gada ir iekļauts vēstures pieminekļu sarakstā.
Šo privāto savrupmāju, kas ir aristokrātiskās Parīzes arhitektūras paraugs no Luija XIV valdīšanas beigām, ieskauj dārzs ar labirintu, kura augšdaļā atrodas Bufona lapene un arhitekta Edmē Vernikē uzbūvēts plašs amfiteātris. No 1787. gada tajā atradās dārza intendantu saloni un kabineti, bet pēc tam tā kļuva par profesoru mājvietu un asamblejas sanāksmju mājvietu. Šeit strādāja daudzi izcili dabaszinātnieki, tostarp Žoržs Kvējē, Etjēns Žofroijs Senthilārs un Žans Baptists Lamarks.
Kopš 19. gadsimta otrās puses viesnīcā atradās Muséum national d'Histoire naturelle administrācija, bet no 2008. līdz 2017. gadam viesnīcā atradās arī Cabinet d'Histoire du Jardin des Plantes - piecas telpas, kas stāsta par muzeja vēsturi. Taču šodien šis mantojums ir apdraudēts, gadiem novājināts, ēka iegrimst zemē un tās fasāde ir sabrukusi. Tāpēc muzejs sadarbībā ar Patrimoine fondu ir izsludinājis aicinājumu ziedot līdzekļus, lai uzsāktu restaurācijas darbus.
Ēkai, kas ir patiess dabas zinātņu vēstures liecinieks, pilnīgai restaurācijai nepieciešami 11,5 miljoni eiro, un lielākā daļa līdzekļu ir no iestāžu līdzekļiem. Tomēr muzejs cer iegūt 1 miljonu eiro no privātpersonām un uzņēmumiem, kuri par ziedojumiem saņems atvieglojumus.
Izvietot
Augu dārzs
Place Valhubert
75005 Paris 5
Oficiāla vietne
www.fondation-patrimoine.org
