Un ko, ja atklātu Auguste Rodinu ne tikai caur viņa darbiem, bet arī caur vietām, kuras joprojām stāsta par viņa klātbūtni? Parīzē un Île-de-France reģionā vairākas adreses ļauj sekot slavenā tēlnieka gaitām — starp privātmāju, mākslinieka māju, darbnīcām un dārziem. Interesentiem, mākslas baudītājiem vai nesteidzīgām pastaigām pievakarē kultūras apskates vietas, šis maršruts piedāvā citu veidu, kā tuvoties Rodinam: caur vietām, kur viņš dzīvoja, strādāja un atstāja savu nospiedumu.
Parīzē visizteiktākā ekskursija sākas pie Birona nama šajā 7. rajonā. Mūsdienās tas ir Rodina muzejs, kas iekārtojies izsmalcinātā savrupmājā ar dārzu, kurā izstādītas vairākas ievērojamas skulptūras. Rodins šo vietu atklāja 1908. gadā un vispirms izīrēja dažas telpas, pirms tur plašāk iemitinājās. Adrese vēlāk kļuva par viņa radošās atmiņas centru.
Lai iepazītos ar Rodīnu, tas ir lielisks sākumpunkts. Vietā var apskatīt viņa darbus vidē, kas patiesi bija saistīta ar viņa dzīvi, ar mieru, zaļumu un monumentālumu, kas tik labi raksturo viņa skulptūru. Šeit arī redzams tas, kas raksturo viņa mākslu: spēcīgas formas, kustības gars, izteiksmīgi ķermeņi un ļoti brīvs veids, kā vibrēt ar materiālu.
Lai pagarinātu ekskursiju, virzīsimies uz Meudon (Hauts-de-Seine - 92) un Brillantu villu, kur Rodins apmetās 1893. gadā. Šī vieta sniedz personiskāku skatu uz mākslinieku. Šeit iekļūstam viņa ikdienā, viņa darba telpās – ēkā, kas stāsta par viņa pēdējām dzīves gadiem.
Apmeklējums ļauj arī atklāt retāk zināmo skulptora pusi — viņa interesi par kolekcijām. Rodins nav aizrāvies tikai ar saviem darbiem; viņš savāca arī antīkas, grieķu, romiešu, ēģiptiešu un viduslaiku darbus. Meudonā viņš izveido Antīkās darbnīcas, kuras paredzētas šī kopuma saglabāšanai un prezentēšanai. Šis posms netālu no Parīzes ļauj ieraudzīt Rodinu kā cilvēku tuvāku sev, bet arī izglītotāku.
Par Rodīnu nav runa tikai par slavenākajām vietām. Pirms Meudonas laikmeta tēlnieks bija īrējis vairākas darbnīcas Parīzes apkārtnē. Starp tām ir dépôt des marbres, iegūts 1880. gadā pasūtījumā La Porte de l’Enfer, Folie-Neufbourg au Clos Payen kopš 1887. gada, kā arī darbnīca atrodama 68 boulevard d’Italie, kuru viņš pameta 1898. gadā.
Šīs adreses ir mazāk zināmas, taču tās papildina mākslinieka tēlu, kurš dziļi iesakņojies Parīzes videi. Tās atgādina, ka Rodins ilgu laiku pārvietojās starp vairākiem darba punktiem, reaģējot uz pasūtījumiem, meklējumiem un karjeras attīstību.
Brillantu villā, kur Rodins nomirst 17. novembris 1917, ceļojums iegūst vēl emocionālāku dimensiju. Tur viņš atdusas kopā ar Rose Beuret, zem Domātāja skatiena, kurš piestiprināts pie viņa kapa parkā.
Rodins ir Parīzi un Île-de-France padarījis par telpu, kas cieši saistīta ar viņa daiļradi. Šodien arī sekojot viņa pēdām, var iepazīt šo reģionu caur vietām, kurās viņa dzīve bijusi klāt un kas iedvesoja viņa skatienu.
Šī lapa var saturēt ar mākslīgo intelektu palīdzētus elementus, vairāk informācijas šeit.
