Nakts Parīzē bija nemierīga. Latvijas «ziemas vētra» ar nosaukumu Goretti pāršķēla Île-de-France apgabalu, radot postījumus – koki krita uz brauktuvēm, bet satiksme tika traucēta vilcienu kustībā. Kamēr anemometrus nogāza vēja spārni, tas ir mazkais salīdzinājumā ar to, ko piedzīvoja La Manche reģions, kur mākoņu plēsumos fiksētas vēja brāzmas ar ātrumu vairāk nekā 200 km/h. Bet kā šīs vēja brāzmas Parīzē ir salīdzināmas ar istoriskajiem rekordiem, kas reģistrēti piepilsētas ikoniskajos laukumos – Eifeļa torņa un pilsētas centrā?
Lai atrastu neuzvaramus rekordus Parīzē, jāmeklē laikā, kad 26. decembrī Lothar vētra izpostīja visu. Šajā dienā, kas paliks atmiņā daudziem francūžiem, tā ir viena no pustūlīgākajām vētrām, kāda jebkad ir skārusi valsti. Vēja spēks sasniedza rekorda virsotnes, kādas līdz šim nav bijušas kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma Francijā.
Naktī no 2026. gada 8. uz 9. janvāri stiprā vētra skāra galvaspilsētu, un tas bija dzirdams pilsētas ielās. Taču tā joprojām nespēj tuvoties 1999. gada vētras spēkam. Šeit ir jaunākie skaitļi, ko publicējuši Météo-France:
To atšķirību izskaidro tā sauktā urbānās raupjuma. Uz zemes ēkas, koki un pieminekļi kavē vēja plūsmu un izraisa virpuļus. Bet, 300 metru augstumā, Torņa augšdaļā, vairs nekas neaptur gaisa masu. Tur vējš parasti pūš par 30 līdz 50% stiprāk nekā ielās.















