Vai zinājāt? Kāds stāsts slēpjas aiz Au Planteur fasādes Parīzē, kas izraisa tik daudz diskusiju?

Uzziniet par Parīzes fasādi Au Planteur Montorgueil kvartālā, kas kopš 1984. gada ir iekļauta valsts kultūras pieminekļu sarakstā. Atrodas 10-12 rue des Petits-Carreaux 2. rajonā, šī fasāde un koloniālā freska joprojām izraisa diskusijas — mēs jums izstāstām tās vēsturi.

Parīzes ielas, Au Planteur fasāde, 10 Petits-Carreaux iela, joprojām ir strīdu tēma. Reģistrēta kā valsts kultūras piemineklis kopš 1984. gada 23. maija, šī keramikas glezna ir radusies 1890. gadā un attēlo melnādainu vīrieti pie baltā kolonistiskā cilvēka kalpa. Tā ir viena no retajām liecībām par franču koloniālo laikmetu galvaspilsētā.

Ilustrācija ar nosaukumu "Au Planteur" tika uzstādīta uz 19. gadsimta ēkas fasādes, lai reklamētu "eksotisko produktu" veikalu, kura galvenais piedāvājums ir kafija. Tajā laikā termins "plantators" attiecās uz kolonistu, kuram piederēja vai kurš pārvaldīja plantāciju. Šodien šī glezna izraisa diskusijas un šokē dažus garāmgājējus, liekot aizdomāties par tās nozīmi Parīzes publiskajā telpā.

Staigājot starp Montorgueil ielu un Petits-Carreaux ielu, mūsu uzmanību piesaista šī dīvainā ilustrācija. Ja paskatāmies uz šīm burvīgajām vecajām ēkām, redzam šo koloniālo ainu no cita laikmeta.

Kā dedzīgam kultūras mantojuma aizstāvim ir svarīgi ne tikai saglabāt šo fresku, bet arī pievienot tai izglītojošu vērtību, lai darbu iekļautu vēsturiskajā kontekstā. Zīme "Au planteur" liecina par imperiālistisko un koloniālo pagātni, vēsturi, kuru nevar mainīt, bet kura ir jāatceras.

Ir svarīgi neaizmirst šo tumšo periodu mūsu vēsturē. Kā Žans Klods Barro (Jean-Claude Barreau) un Gijoms Bigo (Guillaume Bigot) savā grāmatā "Toute l'histoire du monde de la préhistoire à nos jours" raksta: "Francūži, un patiesībā visi rietumnieki, lielākoties ir kļuvuši par cilvēkiem bez pagātnes, "immémorants". Šīs freskas atrašanās publiskajā telpā prasa skaidrojumu, lai piešķirtu jēgu attēliem un apšaubītu mūsu vēsturi.

Izkārtne "Au Planteur" ir viena no divām koloniālā laikmeta izkārtnēm, kas joprojām atrodas Parīzē; otra ir "Au Nègre Joyeux", kas tika deponēta 2018. gadā un pievienota Karnevāla muzeja kolekcijām. Jautājums par šo zīmju saglabāšanu vai noņemšanu ir delikāts, un tas ir izraisījis spraigas diskusijas.

Au Planteur fasāde Parīzē rada ētiskus jautājumus un aicina mūs aizdomāties par mūsu koloniālo pagātni un to, vai tā būtu jāsaglabā. Saglabājot šo fresku un pievienojot tai izglītojošu vērtību, mēs varētu saglabāt šo vēstures liecību, vienlaikus rosinot pārdomas par atmiņām un koloniālā laikmeta reprezentācijām.

Šo vēstures liecību saglabāšana šķiet ļoti svarīga, ja vēlamies, lai mūsu vēsture netiktu aizēnota un lai veicinātu izpratni par mūsu pagātni. Tomēr būtu interesanti, ja ne pat būtiski, papildināt šīs relikvijas ar izglītojošiem un skaidrojošiem elementiem, lai nenoberzinātu kolonizēto iedzīvotāju ciešanas un netaisnību.

Au Planteur fasāde Parīzē ir unikāla iespēja apmeklētājiem sastapties aci pret aci ar daļu Francijas vēstures un pārdomāt ar to saistītos atmiņas un ētikas jautājumus. Tādējādi šīs freskas saglabāšana var palīdzēt labāk izprast mūsu koloniālo pagātni, vienlaikus veicinot konstruktīvu un informētu dialogu par kultūras un vēstures reprezentācijām.

Cieņas un informētības labad Au Planteur fasādes saglabāšana būtu jāpapildina ar izglītojošu un skaidrojošu pieeju. Tas palīdzētu ievietot darbu kontekstā, bagātinātu mūsu mantojumu un veicinātu informētu apmaiņu par koloniālajām atmiņām un no tām izrietošajiem ētiskajiem jautājumiem.